PIRMĀS DIENAS TURCIJĀ - Marhaba jeb čau!

Līdzīgi, kā citi arī es ko te ierakstīšu (domāju, ka būs samērā gari, bet nu lai paliek par atmiņu kā dienasgrāmata sev pašai).

Nu esmu iedzīvojusies nu jau 3.dienu Turcijā - Belekā. Kūrorts, kurā strādāju - ļoti (ar uzsvaru uz tiešām ļoti) liels, lieki piebilst, ka 5***** un viss te izskatās perfekti. Neesmu vēl aptvērusi visu teritoriju, bet nu pirmais iespaids - varen iespaidīgs. Pludmale un jūra + piekraste samērā laba, baseini - lieli, mazi, apaļi, kantaini, sekli, dziļi, ar atrakcijām, bez un tā joprojām...., dažādas Lux villas + viesnīca ar numuriem, disko bāri, animācijas, teātri, golfa laukumi viarāku km garumā utt...
Pagaidām strādāju kā animators un bērnu kluba darbinieks - Gogi Club. Galvenokārt viss notiek krievu valodā, jo te čum un mudž no krievu biezajiem (lieki piebilst, ka man ar to krievu valodu ir ļoti švaki). Bet ir arī angļu un manis gaidītie - vācu tūristi. Man ir stimuls apgūt krievu valodu, ko ceru, ar turmpāko 4 mēnešu laikā izdarīšu (vismaz kaut nedaudz). Cilvēki visi ir ļoti patīkami un atsaucīgi. Vienīgi vietējie turki - patīk jau patīk blondīnes. Protams, pirmajā dienā vispār nesaproti kas ir kas. Pamzām sāku iedzīvoties, bet ļoti daudz kas vēl jāapgūst. Viesnīcas teritorijā atrodas arī darbinieku dzīvojamā māja - Lodžma (visas mājas Turcijā tā tiek sauktas). Grūti to gan nosaukt par māju - drīzāk 3*** viesnīca - pašam nekas nav jātīra, istabene katru dienu klāj gultu, dod jaunus dvieļus. Dzīvoju ar turcieti vienā istabā (grūti gan pierast, ja nav dzīvots kojās), viņa ir šefs citā Gloria Resort (Zināšanai - ir Gloria Resort ķēde - es strādāju Gloria Golf Resort, bet ir vēl Gloria Verde un Gloria Serenity).
Kā arī darbiniekiem tiek piešķirtas identifikācijas kartiņas - braucieni ar autiņu gar piekrasti bez maksas, ēdieni un dzērieni gan uz ēdienreizēm, gan bārā arī - bezmaksas. Pirmajā dienā paspēju paēst restorānā ar viesiem - viss zveidru tipa - ēd ko vēlies - sākot ar salātiem, suši, līdz par uz uguns ceptam steikam un trakām jūrasveltēm, omāriem utt. Internets - teiktu, ka pat ļoti ātrs (filmu nolādēju 6 min, tikai šaubos vai man maz būs laika viņu skatīties :D ).
Pagaidām darba diena ir 10-12 stundas - sāku ap 9:00-10:00 - rīta programma, tad pusdienas ap 13 un brīva pusotra stunda. Tad līdz 18 darbs - pusdienu programma, tad atkal pusotra stunda brīva. Ap pus20 vakariņas un tad vakara programma līdz 22:00. Pagaidām nogurusi neesmu - laikam vēl pirmo dienu entuziasms iekšā.

Jūtu, ka turpmākās (ja nemaldos) 119 dienas būs trakas. Pagaidām esmu vēl kā Trainee, kamēr visu apgūstu, ceru, ka nākošmenēs strādāšu kā pilnvērtīgs darbinieks. Zinu vienīgi to, ka šis darbs - prakse būs neatsverama pieredze. Jau tagad esmu sapazinusies ar meitenēm un puišiem (protams paši turki un arī latvieši) gan no Azarbeidžānas, Ukrainas, Krievijas, Čehijas, gan arī citām Eiropas valstīm. Kā arī būšu ieguvusi daudz no tūrisma jomas - komunikācijas ar cilvēkiem... bet par to jau tad vēlāk - kas zin!

2010.gada 10.jūnijā PAR PRAKSES / DARBA VIETU GLORIA GOLF RESORT

Hei, hei!

Nu tad atkal ko ierakstīšu...
Būtībā jau nedēļa kopš esmu šeit.
Pagāšnedēl nostrādāju 5 dienas - no sākuma līdz beigām, ar maziem pārtraukumiem - lai iemācītos visu kas un kā notiek. Tiesa vienu dienu nostrādāju 16 stundas, jo bija jāpaliek bērnu klubā par atbildīgo un pēc tam babysitting viesu apartamentos. Pieskatīju burvīgus 6 sīčišus no UK - viņi bija tik superīgi!
Kopš vakardienas strādāju pēc sava grafika un pēc tāda darba laika strādāšu turpmākos 4 mēnešus. Tiku arī pie savas kartes. Karte, kurā katru mēnesi ir 150 Euro, kurus nedrīkst pārtērēt par dzērieniem, savādāk nogriež no algas. Par klientu piesaistīšanas pirms prombraukšanas uzrakstīt anketu nāk procenti klāt, tāpat par bērnu pieskatīšanu utt. . Šodien saņēmu arī daba formu - šortiņi un krekliņs ;)
Darba laiks - pat teiktu ka ideāls. 9:30 ierodos darbā un strādāju līdz 12:00. Ja paveicās - kāds no darbiniekiem paķer līdz darbavietai ar golfa mašīnīti (Golf Car). Tad pusdienas bērnu restorānā - ar viņiem un vecākiem, bet nu atmosfēra ļoti brīva.
Tad brīvs no 12:30 līdz 14:30 -tajā laikā dari ko gribi - ej peldies, zvilni krēslā pludmalē vai vnk kkur čilo, vai guli Lodžmā vai sērfo netā, kā es to tagad daru (darbinieku mājā). Tad dodos atpakaļ un nostrādāju vēl 3,5h līdz 18:00. Un atkal brīvs. Ap 20 dodos vakariņas uz dārza restorānu - nu baro tur ne pa jokam. Tikai pus 21 jāierodās amfiteātri uz muzikālām spēlēm, disko utt. Tur pavadu parasti no 20:30 līdz 21:30 un diena beidzās. Parasti var darīt ko gribi - skatīties šovus, doties uz pazemes naktsklubu utt. Vienu vakaru nedēļā kādam ir jāpaliek kinoteātrī un tas jāuzrauga un jāaizsēdz pats bērnu klubs (Gogi Kids Club). Mana brīvdiena - sestdiena. Tad ar viesnīcas autobusu var braukt uz Belekas centru vai Antāliju. Tiesa tagad tur viss esot dārgs, jo sezonas sākums. Mana istabas biedrene solījās mani vēlāk aizvest un visu izrādīt.
Būtībā - strādāju ar bērniem - tie šeit ir paši svarīgākie. Iesākumā biju domājusi, ka strādāšu recepcijā vai ar viesu uzņemšanu, bet nu vakar satiku vienu meiteni un viņa strādā par 250$ mēnesī + man arī nav pagaidām krievu valodas zināšanas. Kā arī kontaktējos ar bērnu vecākiem. Daru visu, lai klients justos ļoti labi un lai nebūtu par neko jāuztraucās..
Par aktivitātēm un pienākumiem. Ir izstrādātas 2 programmas - vienu nedēļu viena, otru - tā cita. Bērniem ir paradzētas daudz akttivitātes - T-kreklu apgleznošanas, Mini Golfs, ūdens polo - ūdens olimpiskās spēles, aktivitātes pludmalē (banāni), zīmēšana, dažadas galda spēles, face-painting, dažādas mācību stundas - par veselību, burvju triki, paklāju aušana, maģija utt. Aizvakar bijām izbraucienā ar jahtu pa vidusjūru - tēlojām pirātus, tad uz Zoo un jāšana ar zirgiem. Bērniem tā patīk! Bet es kā viņu pavadonis to visu varu izbaudīt. Kā arī man patīk bērni - ar viņiem ir tik inčīgi strādāt ;)
Tiesa, par šīm dienām esmu jau pamatīgi nocepusies, lai gan priekš turkiem esot vēl gana auksts - tikai +28C, bet ūdens jūrā +25C. Tuvāko nedēļu laikā būšot karstāks, bet jūlijā-augsutā - īsta elle līdz pat +45C-50C.
Par pašu Gloria Resort - izrādās lielākais golfa atpūtas kūrorts (es pat nezinu kā to nosaukt) Eiropā, ja Turciju pie tādas citiem resursiem ir cita nozīmē. Man šķiet, ka kādu 1/3 LV varētu pabarot no tiem pārpalikumiem, ko te izmet. Būtībā - par eko lietām - var nesapņot. Viss tiek mazgāts n-tās reizes, katru reizi citas glāzes utt.

Nu tas tā - īsumā :D
Drīzumā ielikšu kādu bildi ar ;) Tad varēs ar saprast, kas un kā.
Pagaidām attā.

2010.g 21.jūnijā 3 NEDĒĻAS - KĀ NU MAN TE IET...

Hei!

Nu ir pagājis jau tāds laiciņš, kad neko neesmu te ierakstījusi.
Būtībā, kā šīs dienas ir pagājušas:

1) Es skaitu laiku līdz būšu atpakaļ LV. Nav jau tā, ka man te nepatiktu vai ietu slikti, tieši pretēji - viss ir ļoti lieliski, bet ļoti pietrūkst savas ierastās vides. Bet visvisvisvisvairāk - mana mīļotā cilvēka un ģimenes (nekad nebiju domājusi, ka tas būs tik grūti). Tātad ir iesākusies 4. jūnija nedeļā šeit, bet kopumā esmu Turcijā jau 3 nedēļas. No 122 dienām - pagājušas tikai 20. Jāņos būs tieši 100 dienas.

2) Esmu izbaudījusi jau 3 brīvdienas. Aizpagāšsestdien devos tepat uz Belekas centru -tiesa - nekas pārsteidzošs tur nebija. Izņemot to, ka visi uz mani blenza :D un tas nebija diez ko patīkami. Ar darba kolēģi paēdām kādā no kafejnīcām, tad devāmies pastaigā. Viena no suvernīru veikaliņiem dzērām tipisko turko tēju un pīpējām ūdenspīpi. Tad izstaigājām Bazaar - nu tāda vietiņa. Viens liels tirgus, kur pilns ar lupatām, drēbēm, augļiem utt. Viss, protams, šeit ir ļoti lēts. Iespēja iegādāties jebkurus no pakaļdarinājumiem.
Pagāšsestdien nogululēju līdz kādiem 12 un devos uz pludmali, bet vakarā tāpat pačilloju ar darbieniekiem Ložmanā. Mans darba grafiks ir nedaudz mainījies. Tagad mana brīvdiena ir pirmdiena - tātad ar vienas dienas intervālu šodien izbaudīju 3.brīvdienu. Ko es darīju - protams, ka neko - gulēju pludmalē un atpūtos.
Šad tad apmeklēju arī kādu šovu vai ballīti, bet kopumā viss atkārtojās. Patika4 season party -ziemas, pavasara, vasaras un rudens tēma. Prikolīgi bija, kad visiem tika izdalīti lietus mēteļi un tad imitēts lietus - man jau patika, izdejojos no sirds un biju pilnīgi slapja.

3) 4dienās no rīta dodos uz otru viesnīcu - Gloria Serenity un palīdzu vadīt aktivitātes bērniem. Kontaktējos ar klientiem un sniedzu informāciju par visām aktivitātēm, atpūtas iespējām un izklaidēm bērniem. 2dienu vakaros palieku Cinemā līdz filmas beigām un aizslēdzu Kids Club. Pārējais kā ierasts. Nu jau abas programmas zinu no galvas un viss atkārtojās, bet tāds nu ir tas darbiņš. Esmu savā veidā pārvarējusi arī barjeru ar bērniem - un to laikam bērni jūt. Vairāk lien klāt, pamīļoties, vienmēr aprunājās kā iet. Par ierastu kļuvis arī visus samīļot un sabučot (tas tā normāli šeit).

4) Pamazām izprotu arī Gloria Hotels&Resorts organizāciju kā tādu. Te strādā ļooooti daudz cilvēku. Ar darba devējiem arī līdz šim nekādu konfliktu nav bijis. Protams, ir pazuduši pāris bērni (vienkārši, bet nekādas ziņas aizgājuši pie vecākiem), kā arī nelieli incidenti ar neapmierinātiem vecākiem, bet bez manas piedalīšanās. Tādā ziņā - laime, ka vēl nekomunicēju tik labi krievu valodā. Katram sava joma. Bet viss tiek pakārtots tūristu vēlmām un vajadzībām - atpūtnieks tiek nodrošināts ar jebkuru no iegribām.

5) Esmu daudz ko uzzinājusi par citām kultūrām. Nu it kā ir Turcija krustpunkts starp Eiropu un Āziju, bet manā skatījumā tā vairāk jau ir Āzija. Man kā eiropietei ir grūti pieņemt dažādas lietas. Kā arī esmu secinājusi, ka turki nav mana mīļākā tauta. Dīvaina domāšana. Bet to pašu droši vien, ka viņi var teikt arī par mums.

6) Te ir tiešām sutīgs. Pa dienu +35C līd +40C. No rīta pamosties un vakarā ej gulēt pie kādiem +27 C.. Vistrakāk ir Mini Disco, kas vairāk līdzinās Mini Fitnesam. Pēc vienas stundas dejošanas arēnā drēbes var novilkt un izgriest.. Uz jūliju/augusta sola nedaudz karstāku.
Tiesa, viens labums tam visam ir - pamazām man sāk atkarāties visas drēbes. Bet ko var gribēt, ja daždien var izdzert pat 4-5Litrus ūdens.

7) Man apnika rakstīt... Braucat ciemos ;) Vai droši dod ziņu! ;)

2010.gada 22.jūnijā VĒL ŠĀDI - TĀDI MANI NOVĒROJUMI

Aiz gara laika, kamēr nav vēl aptrūcies stāstāmais (līdzīgi kā kursabiedrenēm Ingunai un Laurai) vēl pāris fakti:

* man jau patīk, kā te, piemēram, uzkopj visu. Tie jau nebūs turki, kas visu nepadarīs vieglāk. Normāli cilvēki, vismaz kā man zināms grīdas uzkopj mazgājot un visu aizsevis savācos..
Phe, te dara ātrāk un vienkāršāk - vienkārši paņem ūdens šļūteni un ar pilnu sparu vnk visu nopludina - ko ta tur nikosies :D šitā vien dien es bez maz vai peldēju uz Ložmana otro stāvu, kur ir mana istabiņa. Tāpat viņi dara arī ar Aranu-amfiteātri.

* te strādā un ir nācies satikties ar (ķipa) slaveniem sportistiem. Piemēram Turcijā visiem pazīstamiem (cik noprotu arī Eiropā dzirdētiem) basketbolistiem - Ibrahim Kutluay un Mehmet Kerem Tunçeri. Sīkie, protams, kā izskatās starā, jo šamējie viņus apmāca ;)

* mana istabas biedrene pēc no viena no Gloria Verde šefa lūguma kopā viņa meitām aizdevās uz 5 dienām uz Itāliju-Romu. Es arī neatteiktos būt par pavadoni kādā no bērnu iegribām.

* moskīti te tomēr ir nepajoka.. Ir odi, bet viņi neizdveš ne skaņas un ir sīciņi, bet ka kož, tad tā ka pumpas rēgojās nedēļām. Tāpat katru dienu var redzēt n-tās ķirzakas - tās te ir visur, tāpat kā vāveres un arī bruņurupučus

* baigā putrā galvā arī ar naudu. It kā Turcijas valūta ir Turku lira, bet te visi maksā gan eiro, gan dolāros. Tā nu nākās visu pārreķināt cik tas ir latos, tad cik lirās un tad kā labāk - eiro vai dlāros.

* Aaaa, alus te kā jau alus. Topā Tuborg un Efes Pilsen. Cigaretes maksā aptuveni 3,50 Ls, alus - 0,70 - 1.00 Ls. Sidrs - kas tas tāds?? :D Par citu neko neesmu dzirdējusi...

* un šie būs mani pirmie Jāņi ārpus LV robežām! un ne tie labākie!! Līgo, Līgo...

Sākās mana dienu atskaite no 100...

2010.gada 4.jūlijā NU JAU KĀ TEJU BŪS DIVAS NEDĒĻAS KĀ NEKO NEESMU RAKSTĪJUSI...

Tad nu ir atkal sakrājies sakāmais :D

Sākšu ar to, kā pavadīju Līgo vakaru un Jāņus. Vienvārdsakot - nekā :D
Nedaudz itāļu ēdiena vakariņās, turku mūzikas, krievu vodkas ar apelsīnu sulu un salds miegs.
Un jā godīgi - nemaz neilgojos pēc šiem svētkiem.

Tā kā pirmdienas ir manas brīvdienas, pagajušajā nedēļā 7dienas vakarā devos uz Sidi - tik iecienīto tūristu pilsētiņu, kas atrodas pussalā. Ieradāmies pēc pusnakts - ballītes notika pilnā sparā. Tiesa, cilvēku mazāk, nekā 5dienā vai 6dienā. Pilsētiņa, kurā jūtama vēstures dvaša- amfiteātris, pils un Apollo templis utt. Sēdējām vietājā bāra, kas atradās tieši Vidusjūras krastā, tālumā kaut kur Kipra, pilnmēness, viļņu šalkoņa, mūzika, smiekli, cilvēki, alus, dejas... Atgriezāmies 7 no rīta. Pagulēju pāris stundas un devos uz pludmali. Tiesa, nekād dižā sauļošanās nesanāca, jo uznāca baigais negaiss... Bet labi pavadīts laiks ārpus Gloria teritorijas.

Arī es esmu nomainījusi prakses-darba vietu. Kā jau rakstīju iepriekš strādāju Gloria Golf, bet tagad mani pamata pienākumi saistās ar jau prestižāko Gloria Serenity. Priešstatam - nakts visparastākajā numuriņa maksā 600-700 Euro, bet villas tā ap 2000 Euro. Cilvēki un bērni ar savām prasībām un vēlmēm. Visam jābūt perfektam. Tas nozīme - privātie pavāri, šoferi, istabenes utt. Protams, viss, all Inclusive, ko savā veidā varu izbaudīt arī es. Reizēm aizdomājos, ka man pašai vajadzētu piemaksāt par to, ka varu šādi dzīvot, nevis, ka mani finansiāli atbalsta,proti, maksā algu, nodrošina visu bez maksas. Neizpaliek arī gadījumi, kad par jauku attieksmi vai smaidu kāds klients iespiež saujā vienkārši 10 vai 20 Euro banknoti. Protams, no krieviem, to negaidīt, bet vācieši un angļi ir ļoti laipni un patīkami cilvēki.
Tātad tagad strādāju pēc citas programmas, bet būtībā mainās tikai secība, nemelošu un tiekšu, ka darbs sagādā baudu un atpūtu. Esmu tiešām laimīga, ka man ir šī iespēja būt šeit. Bez ierastajiem pienākumiem, kā animatoram, organizājām daudz aktivitātes, kā arī ļoti daudz runājām ar visiem - sniedzam informāciju par gaidāmajiem notikumiem, runājām vai viss apmierina, ko vajadzētu uzlabot. Esmu satikusi tiešām ļoti jaukas ģimenes. Kā arī savā veidā mācos, ko nozīmē tiešām labs serviss, personāla attieksme u.c. Sķiet, ka LV līdz tādam vēl tālu. No rīta ceļos ar prieku, ka jāstrādā un vakaros eju apmierināta gulēt. Un cilvēki jūt, ka vari dod pozitīvu enerģiju un tas tiešām ir ļoti svarīgi!

2.jūlijā devos uz Antāliju. Proti - uz policiju pēc manas vīzas, kuru es nedabūju. Solijās, gan ka uztaisīs pa nākošo nedēļu. Godīgi - man nepatika šī pilsēta. 4 miljoni iedzīvotāji, sastrēgumi, traki turku šoferi - dažbrīd liekas, ka viņi tiesības atraduši čipsu pakā vai zem alus korķa. Iepirkšanās centri gan nedaudz labāki - par kvalitāti gan nezinu, bet viss lēts.

Tā nu rīt mana brīvdiena. Kārtējo reizi neko nedarīju - vienkārši atpūtīšos..

Shakira and Waka Waka and futbols - joprojām galvā skan!
Kā arī Eirovīzijas Turcijas 2.vietas dziesma :D

Uz tikšanos drīzumā!

2010.gada 9.jūlijā 38.DIENA / ATLIKUŠAS 82

Šovakar bija darba "komandas" pasēdēšana ložmanā.
Mūsu priekšnieks sagādāja picas + Cola, Srite, Fanta, Nestie. Pateicās visiem par darbu! (laikam tāpēc, ka algas diena, kas arī patīkami pārsteidza ;) )
Nedaudz mūzikas, kopbildes un sarunas turku valodā, no kurām mēs 3 letiņi neko nesapratām, bet tik un tā patikāmi.
Esmu tiešām laimīga par šo iespēju būt šeit un izbaudīt visu, ko prakse-darbs mans sniedz!
Ja pirms tam nedaudz bažījos, tad tagad ar visām četrām esmu par to, ka dzīvē ir jāizmanto jebkura iespēja.
Zinu, ka arī šis laiks Turcijā mani ir izmainījis, bet tiešām esmu laimīga! Izņemot to, ka ilgojos pēc saviem mīļajiem.
Zinu arī to, ka noteikti atgriezīšos un Gloria Hotels&Resorts ir tiešām patīkama vieta.

2010.gada 25.jūlijā PUSCEĻĀ...

Nu var teikt esmu savas Turcijas prakses pusceļā. Teju 2 mēneši jau kā pagājuši..
Atlikušas 67 dienas no kurām 3 (nu labi - tikai pilnu vienu, neskaitot 4 lidojumus) pavadīšu LV.

Jā, ar manu ģimeni atgadījies sāpīgs notikums, līdz ar to rīt, 26. jūlijā (kas ir arī mana vārda diena) dodos uz mājām... bērēm. Atvadīties no manas dzīves tuvākā un īpašākā cilvēka - manas omītes. Cilvēka, kas man ir bijis blakus visu manu mūžu un iemācījies man vārdos neizsakāmas lietas.

Lai lidotu rīt uz mājām nācās izdarīt daudz lietu. Proti - tā ka šeit visa dokumentu un papīru lieta ir lēna, tad devos atkal uz policiju, lai varētu veiksmīgi doties prom no Turcijas. Tad radās problēmas ar biļetēm, bet beigu rezultātā šķiroties no teju 500 Euro - būšu mājās. Lai tur vai kas - man ir jābūt.
Iepriecina tikai viena lieta - ar prakses-darba vietu nebija nekādu problēmu - viss pašsaprotami.
Tā kā 1dienas ir mans brīvās dienas, tad būtība no darba nokavēšu tikai 2 dienas.

Runājot par praksi-darbu - viss ir lieliski. Viss notiek! Un esmu apmierināta ar to, ko daru.
Arī atpūsties sanāk - paceļot un iepazīt šīs valsts īpatnības, kultūru un cilvēkus. Bet par to visu - citu reizi. Tagad nav noskaņojuma, kā arī rīt daudz enerģijas prasoša diena Antālijā, tad Stambulā un visbeidz mājās, pie maniem mīļajiem. 

2010.gada 1.septembrī PĒDĒJAIS PIEGĀJIENS

Ohaaa, jau 1.septembris klāt.
Līdzīgi kā Jāņi, šis datums manī neizraisa nekādas emocijas (par lielu pārsteigumu man pašai)...

Jā, tagad var just, ka sezona tuvojas noslēgumam.
Cilvēki dodās projām, jo sākās skolas, bet atvaļinājumu laiks beidzās.
Arī gaisa termometra rādītāji ir nokritušies vairs tikai līdz +30 C. Un man sāk palikt auksti.
Vakaros ātri satumst, no rīta nav tik spēcīga tveice.
Arī nelielu pagurumu var just.

Jau atkal apkopotas anketas - un mēs - Serenity team esam labākie ar nepilniem 95%, kas ir augsts rādītājs. Prieks, kur tu rodies! Bet pelnīti, jo esam ieguldījuši visu sevi darbā un vēlmē cilvēkiem radīt labas emocijas.

Šajā laikā, kopš esmu šeit tā īsti neesmu satikusi nevienu latviešu ģimeni.

Pamazāk jāsāk rakstīt visas prakses atskaites un jākārto visi dokumenti par ko es nedaudz baidos. Es tā īsti nemaz nemācēšu izskaidrot, cik fantastiski jūstos par šo pieredzi un iespēju būt šeit, kā arī to visu, ko esmu ieguvusi.

Būtībā, es eju gulēt, jo esmu nogurusi...
Jaukas rudens vēsmas un atgriešanos skolā/augstkolā vai darbā!

İyi geceler!

2010.gada 7.oktobrī PIRMĀ NEDĒĻA MĀJĀS

Šausmīgi grūti atklimatizēties..
Drūmums, aukstums..
Esmu nelaimīga.
Bet tik lieliskas vasaras - tik grūti atgriezties ierastajā ritmā.

Im looking to forward go back as soon as possible!